Kas ir striptīza dejotāja un ar ko viņa nodarbojas
Striptīza klubi jau sen ilgu laiku ir daļa no izklaides industrijas. Mūzikas atmosfēra, skatuves gaismas un vilinošās dejas piesaista viesus, kuri meklē spilgtas emocijas. Galvenā šovu varone ir striptīza dejotāja. Viņas tēls ir apvīts ar mītiem, stereotipiem un puspatiesībām, taču patiesībā šī profesija prasa disciplīnu, sagatavošanos un spēju noturēt publikas uzmanību.
Striptīza dejotāja: kāda tā ir profesija
Striptīza dejotāja ir dejotāja, kuras darbs ir izveidot juteklisku priekšnesumu. Viņas uzdevums nav tikai izģērbties mūzikas pavadījumā, bet radīt šovu, kurā svarīga ir plastika, harizma un kontakts ar publiku. Klubos meitenes uzstājas uz skatuves apakšveļā, bet pilnīga kailuma atļauja ir tikai privātajās telpās, kur spēkā ir stingri noteikumi: nekādas intimitātes un nekādu pieskārienu intīmajām zonām.
Striptīza dejotājas prasmes
Striptīza dejotājas darbs nav tikai deja – un noteikti ne „vieglā nauda“. Daudzas meitenes joko: “Tas ir gandrīz kā olimpiskais sports.” Pat bez sarežģītiem trikiem pie stieņa šis darbs prasa nopietnu fizisko sagatavotību. Klubos bieži ir īsti treneri: daži no fitnesa pasaules, daži profesionāli sportisti. Meitenes tiek mācītas stiepšanās vingrinājumos, līdzsvara noturēšanā, stājā, plastiskumā un horeogrāfijā.
Kas ir svarīgi šajā darbā:
Fiziskā forma un izturība.
Vairāku stundu dejošana augstpapēžu platformās ir slodze, kas pielīdzināma treniņam sporta zālē. Nepieciešama lokanība, ķermeņa kontrole, roku un kāju spēks. Daudzas meitenes regulāri apmeklē sporta zāli, jogu, pilates, strādā ar personīgo treneri.
Disciplīna un paškontrole.
Lai izskatītos pārliecināta un iespaidīga, dejotājai pastāvīgi jārūpējas par sevi: pirtis, masāžas, skaistumkopšanas procedūras, pareizs uzturs – tā nav greznība, bet darba nepieciešamība.
Izskats un skatuves tēls.
Viesi nāk pēc estētikas – šeit nav vietas kļūdām. Kostīmam, grimam, frizūrai, apaviem jābūt nevainojamiem. Ja tēls nav pabeigts vai kustības ir saspringtas, publika var zaudēt interesi.
Psiholoģija un harizma.
Viena no visvairāk nenovērtētajām prasmēm ir spēja saglabāt sejas izteiksmi un noskaņojumu visas izrādes laikā. Pat ja diena ir neveiksmīga, uz skatuves meitenei jāmirdz. Smaids, vieglums un sievišķība rada šova maģiju.
Neatlaidība un attīstība.
Iesācējām bieži ir grūti: dažas kautrējas, citas sevi salīdzina ar pieredzējušākām dejotājām un padodas. Tieši gatavība mācīties un ieguldīt sevī nosaka, vai meitene kļūs par pieprasītu mākslinieci.
Mīti par striptīzu
Mīts 1: Tā ir viegla nauda.
Striptīza dejotājas strādā jebkuros apstākļos. Pat menstruāciju laikā viņām jāiet uz skatuves, izmantojot tamponus (bieži nogriežot diegu, lai to neredzētu). Stundām ilgi dejot pie stieņa un platformās, vienmēr ar smaidu – tas ir smags fizisks darbs.
Mīts 2: Striptīza dejotāja vienmēr dzer ar klientu.
Klubos ir kodu sistēma: “degvīns ar citronu” var nozīmēt vienkārši ūdeni ar citronu, “viskijs” – ābolu sulu ar pili alkohola aromātam. Meitene var pavadīt visu nakti skaidrā un nopelnīt vairāk no dzērienu komisijas nekā no dejas dzeramnaudas.
Mīts 3: Privātā deja ir romantiska pieredze.
Privātās dejas ir viena no grūtākajām darba daļām. Ir jāsaglabā distance, bet jāizveido tuvuma sajūta. Ja klients pārkāpj robežas, iejaucas apsardze.
Mīts 4: Meitene pati izvēlas, cik ilgi deja turpinās.
Dažos lētos klubos klientam netiek teikts, ka “viena deja” ilgst 20 minūtes, un gala rēķins var būt daudz lielāks, nekā viņš gaidīja.
Mīts 5: Klubā viss ir likumīgi un caurspīdīgi.
Katram klubam ir savas “pelēkās zonas”: slepenas VIP telpas, slēptas azartspēļu zāles vai masāžas pakalpojumi.
Mīts 6: Meitenes vienmēr ir vientuļas un gaida “savu vīrieti”.
Biznesa modelis var prasīt, lai dejotāja saka, ka viņa ir viena – bet tas ir tikai tēla elements. Patiesībā lielākā daļa glabā privāto dzīvi noslēpumā.
Mīts 7: VIP telpās nav kameru.
Kameras ir visur, tikai tās nav redzamas. Tas ir drošības pasākums, lai pasargātu meitenes.
Darbs no iekšpuses
Striptīzs nav tikai deja ap stieni. Meitenei jābūt arī māksliniecei, psiholoģei un sarunu biedrei. Bieži darbs ietver arī “konsumpciju” – sēdēšanu pie galda ar viesiem, sarunas uzturēšanu, vieglas un svinīgas atmosfēras radīšanu, saglabājot noslēpumainību.
Uz skatuves svarīgākais ir sevis pasniegšana: stāja, drošs skatiens, labi izvēlētas pauzes. Pieredzējušas meitenes uzkāpj uz skatuves tā, it kā uzkāptu uz pjedestāla – viņu harizma apbur visu zāli.
Plusi un mīnusi
Plusi:
- augsti ienākumi salīdzinājumā ar viesmīles vai hosteses darbu;
- iespēja pašizpausties caur deju un skatuvi;
- elastīgs grafiks, ko var apvienot ar mācībām;
- viesu uzmanība un dāvanas.
Mīnusi:
- pastāvīgs stress un konkurence;
- nepieciešamība vienmēr būt formā;
- ienākumi atkarīgi no viesu noskaņojuma un sezonas;
- sabiedrības stereotipi un aizspriedumi.
